Trešdien, 11.februārī, Latvijā un visā Eiropā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu, atgādinot, ka uz tālruņa numuru 112 jāzvana situācijās, kad apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, apkārtējā vide vai īpašums.
Lai gan Latvijas sabiedrībā numura 112 atpazīstamība turpina pieaugt, taču dati liecina – joprojām ievērojama daļa zvanu tiek veikti situācijās, kas nav uzskatāmas par ārkārtas gadījumiem, tādējādi kavējot palīdzības sniegšanu tiem, kuriem tā patiesi nepieciešama. Aizvadītajos divos gados uz 112 numuru ik gadu saņemti ap 1,2 miljoni zvanu. 2024. gadā 27 % no tiem nebija saistīti ar ārkārtas situācijām, savukārt 2025. gadā šādu zvanu īpatsvars palielinājies līdz gandrīz pusei jeb 43 % no visiem saņemtajiem zvaniem. Atzīmējot numura 112 dienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus stiprināt zināšanas par 112 numuru, tā nozīmi un atbildīgu izmantošanu.
112 numura atpazīstamība ir augsta, bet informācijas sniegšana zvanīšanas laikā vēl jāuzlabo
VUGD pasūtītā pētījuma dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā turpina pieaugt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 atpazīstamība. 93% Latvijas iedzīvotāju 2025. gadā bez priekšā teikšanas nosauca 112 kā numuru, uz kuru jāzvana ārkārtas gadījumos, kas ir par 2 procentiem vairāk nekā 2024. gadā.
Vienlaikus pēdējos gados ir uzlabojusies arī iedzīvotāju izpratne par to, kādā secībā, piezvanot uz 112, jāsniedz informācija par notikušo, taču tā joprojām nav pietiekamā līmenī. Tikai katrs otrais iedzīvotājs spēj nosaukt pareizo informācijas sniegšanas secību – kur noticis un kas noticis, kā arī sniedz atbildes uz dispečera papildu jautājumiem. Salīdzinoši labāki rezultāti vērojami gados jaunāku respondentu vidū - pareizo secību nosauca divas trešdaļas aptaujāto.
Kad NEVAJAG zvanīt uz 112
Lai mazinātu nepamatotu zvanu skaitu un nodrošinātu operatīvo dienestu spēju savlaicīgi reaģēt ārkārtas situācijās, būtiski apzināties situācijas, kad palīdzību sniegs nevis operatīvie dienesti, bet gan citi pakalpojumu sniedzēji. VUGD ir apkopojis biežākos neārkārtas gadījumus, kad iedzīvotāji zvana uz 112, lai gan šādās situācijās būtu jāizmanto citi risinājumi:
- komunālās problēmas – ūdens noplūde mājoklī, bojāta caurule, elektrības padeves pārrāvums vai problēmas ar elektrības skaitītāju;
- nepieciešams izsaukt taksometru vai aizvest cilvēku mājās;
- spēlējoties, uzspiesta ciparu kombināciju 112 vai poga “Ārkārtas zvans” – bieži šie telefoni ir bez SIM kartes un iedoti maziem bērniem, lai spēlējas;
- lai uzzinātu nepieciešamo informāciju jeb uzziņu jautājumi - cik ir pulkstenis, kurš datums, kādi ir pašvaldību saistošie noteikumi konkrētā situācijā, kā aizpildīt saskaņoto paziņojumu, kāds ir kādas iestādes telefona numurs, kā iesniegt iesniegumus u. tml.;
- lai sazinātos ar slimnīcu vai poliklīniku un noskaidrotu pacienta veselības stāvokli vai to, uz kuru slimnīcu slimnieks aizvests;
- lai atvērtu durvis, jo pazaudētas mājokļa atslēgas;
- nepieciešams atrisināt problēmas ar mobilo telefonu - nevar nevienu sazvanīt, nezina PIN/PUK kodu;
- lai ziņotu par dzīvniekiem, kuri atrodas viņiem neierastā vidē, bet viņu dzīvība nav apdraudēta – roņi pludmalē, ilgstoši nekustīgi putni uz ledus, kaķis kokā;
- lai pārbaudītu eZvana darbību – nospiež ārkārtas pogu automašīnā, lai pārbaudītu, vai tā darbojas;
- lai pasūdzētos, emocionāli izlādētos vai noskaidrotu sava pieteikuma statusu, tostarp jautājumi par ekipāžu ierašanās laiku.
Šādi neārkārtas zvani rada papildu slodzi 112 dispečeru darbā, aizņem sakaru līnijas un var kavēt palīdzības sniegšanu dzīvību apdraudošās situācijās, kur izšķirošas ir pat sekundes!
Šogad aprit divi gadi kopš Latvijā darbojas lietotne “112 Latvija”, taču to ir lejupielādējuši tikai nedaudz vairāk kā 140 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. VUGD atgādina, ka lietotne nodrošina ne tikai iespēju sazināties ar 112 kontaktu centru, bet arī saņemt informāciju par rīcību dažādos apdraudējumos un publisko patvertņu atrašanās vietām. Tās aktīvāka izmantošana var būtiski veicināt iedzīvotāju drošību, tādēļ VUGD aicina lietotni lejupielādēt savos viedtālruņos un izmantot ikdienā.
Kā ik gadu, atzīmējot 112 dienu, VUGD nodarbinātie īstenos vairākus informatīvos pasākumus, lai izglītotu iedzīvotājus par vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un situācijām, kad uz to ir jāzvana. Līdz februāra beigām VUGD nodarbinātie izglītības iestādēs vadīs nodarbības, kā arī tiksies ar dažādām seniorus apvienojošām organizācijām.
VUGD aicina atcerēties, ka uz 112 jāzvana tikai situācijās, kad nepieciešama nekavējoša operatīvo dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta – palīdzība, jo apdraudēta dzīvība, veselība, apkārtējā vide vai īpašums.
Šogad aprit divi gadi kopš Latvijā darbojas lietotne “112 Latvija”, taču to ir lejupielādējuši tikai nedaudz vairāk kā 140 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. VUGD atgādina, ka lietotne nodrošina ne tikai iespēju sazināties ar 112 kontaktu centru, bet arī saņemt informāciju par rīcību dažādos apdraudējumos un publisko patvertņu atrašanās vietām. Tās aktīvāka izmantošana var būtiski veicināt iedzīvotāju drošību, tādēļ VUGD aicina lietotni lejupielādēt savos viedtālruņos un izmantot ikdienā.
Kā ik gadu, atzīmējot 112 dienu, VUGD nodarbinātie īstenos vairākus informatīvos pasākumus, lai izglītotu iedzīvotājus par vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un situācijām, kad uz to ir jāzvana. Līdz februāra beigām VUGD nodarbinātie izglītības iestādēs vadīs nodarbības, kā arī tiksies ar dažādām seniorus apvienojošām organizācijām.
VUGD aicina atcerēties, ka uz 112 jāzvana tikai situācijās, kad nepieciešama nekavējoša operatīvo dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta – palīdzība, jo apdraudēta dzīvība, veselība, apkārtējā vide vai īpašums.
Plašākai informācijai:
VUGD Prevencijas pārvaldes
Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļa