Ludzas novada Goda pilsoņi:
2023. gada 18. novembrī Ludzas novada pašvaldība piešķīra apbalvojumu “Ludzas novada Goda pilsonis” Salimonam Kipļukam par ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un kultūrdzīves veidošanā.
Apbalvojums tika pasniegts 18. novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas Proklamēšanas 105. gadadienu. Lēmums pieņemts saskaņā ar 2023. gada 13. novembra Ludzas novada pašvaldības domes sēdes lēmumu Nr. 721 (protokols Nr. 14, 1. §).
Saļimons Kipļuks ir fizikas un matemātikas skolotājs, kurš savulaik strādājis Ciblas vidusskolā, novadnieks darina seno latgaliešu lina auklu apavus “Peterņas”, vada meistarklases Ludzas Amatnieku centrā, dziedājis korī "Austrumstīga" un piedalījies visos dziesmu svētkos no, sākot no 1955. gada. Savā darbīgajā dzīves gājumā Saļimons Kipļuks atstāj neizdzēšamas pēdas nemateriālo kultūras mantojuma saglabāšanā un kultūrdzīves veidošanā. Mēs ļoti lepojamies, ka Saļimona Kipļuka vārds šogad visā krāšņumā izskanējis vairākkārt - XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku 150-gadu jubilejas gājienā, Latgales plānošanas reģiona organizētajā pasākumā “Latgales diena 2023”, kur saņēma arī pateicības rakstu par mūža ieguldījumu amatu kopšanā.
2022. gada 10. februārī Ludzas novada pašvaldība piešķīra apbalvojumu “Ludzas novada Goda pilsonis” Anatolijam Gorbunovam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā un personīgo iniciatīvu, sniedzot atbalstu un nesavtīgu palīdzību Ludzas novada sabiedrībai.
Apbalvojums tika pasniegts, atzīmējot Anatolija Gorbunova nozīmīgo dzīves jubileju. Lēmums pieņemts saskaņā ar 2022. gada 27. janvāra Ludzas novada pašvaldības domes sēdes lēmumu (protokols Nr. 2, 81. §).
Anatolijs Gorbunovs ir dzimis Pildas pagasta Juzefinovas sādžā zemnieku ģimenē. Vecāki bija paredzējuši dēlu laist skolā no septiņiem gadiem, tomēr zēns, vecākiem nezinot, kopā ar draugiem aizgāja uz Ņukšu pamatskolu un sāka mācīties jau no sešu gadu vecuma. Šajā skolā tika pabeigtas 5 klases. Neskatoties uz to, ka padomju vara strikti nosodīja skolēnu ticības izpausmes, Anatolijs kādu laiku piekalpoja Pildas baznīcā. Par Latgali Anatolijam ir gaišas bērnu dienu atmiņas: peldēšanās ezerā, makšķerēšana, ziemā vizināšanās ar ragaviņām un slēpēm. Vēlāk, meklējot darbu, Gorbunovu ģimene pārcēlās uz Mārupi.
Tālākās dzīves gaitas bija kā nu jau visiem tā laika jauniešiem: pēc skolas beigšanas iestājas Rīgas Celtniecības tehnikumā, pēc kura pabeigšanas 1959.gadā strādāja par tehniķi-celtnieku Skrundas rajona p/s “Nīkrāce”, pēc tam -Lauku projektēšanas institūtā Rīgā.
1962. gadā iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā Celtniecības fakultātē, tomēr mācības tika pārtrauktas, jo sekoja dienests Padomju armijā. Studiju gados uzsāka karjeru komjaunatnes struktūrās un, turpinot to, strādāja vairākos Latvijas Komunistiskās partijas atbildīgos amatos.
Atmodai sākoties, Anatolijs Gorbunovs atbalstīja atklātumu un demokrātiju, darbojās kopā ar radošo inteliģenci un žurnālistiem. Viņš ir darījis lielu darbu Latvijas Valsts pamatu ielikšanā. Jānis Peters raksta: “Anatolijs Gorbunovs, būdams Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs, atrada sevī spēku un drosmi, lietodams precīzus vārdus argumentācijai, leģitimēt Nacionālās neatkarības kustību, atbalstīt Tautas frontes akcijas, ieskaidrot tautas kustības pozitīvo enerģiju PSRS un Rietumu līderiem, iestāties par demokrātiju Latvijā, bet tas jau bija tas pats, kas par valsts kritumu.”(J.Peters “Senatora togas un zobena pretstāves laikā”//Latvijas vēstnesis .- 06.01.2012.)
1990. gadā Latvijas Tautas fronte ieguva vairākumu LR Augstākajā padomē un izvirzīja A. Gorbunovu par priekšsēdētāju. Anatolijs Gorbunovs vadīja sēdi, kurā tika apstiprināta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunināšanu. Kad Latvijā atjaunoja Satversmes darbību, viņš vadīja 5. Saeimas darbu.
Savulaik A. Gorbunovs strādāja kā Latvijas Valsts vadītājs, Vides un reģionālās attīstības ministrs, kā Satiksmes ministrs. Ar viņa centību valstī tika sakārtotas daudzas saimniecības jomas. Viņš panāca, ka tika pieņemta attīstības plānošanas likumu pakete, sakārtoti būvniecības un tūrisma jomas likumi, daudz darīja ceļu programmas ieviešanā. Kā ministrs, kas atbild par pašvaldību jomu, panāca šīs jomas normatīvās bāzes attīstību.
A. Gorbunovs vienmēr ir atzinis, ka viņš nāk no Ludzas novada un dažādos veidos palīdzēja dzimtās puses cilvēkiem. Piemēram, ar viņa iniciatīvu tika savākti ziedojumi Pildas baznīcas atjaunošanai.
Ludzas novada bibliotēkās var iepazīties ar K. Pētersones un I. Būmanes grāmatu “Valstsvīrs Anatolijs Gorbunovs”.
