Mezglošanas tehnika jeb makramē bija ļoti populāra pagājušā gadsimta vidū, taču mūsdienās ar to nodarbojas retais. Nemaz tik bieži nesanāk tikties ar mezglošanas entuziastēm, tāpēc jo interesantāk dekoratīvi lietišķās mākslas cienītājiem ir apmeklēt izstādi Ludzas Novadpētniecības muzejā un nokļūt makramē pasaulē. 2023. gada 14. februārī muzejā tika atklāta izstāde “Sajūtu krustcelēs”.
Darbu autore – ludzāniete Inga Loseviča izstādē ir eksponējusi 114 savus darbus – gan sienas dekorus, gan dažādus interjera priekšmetus. Izstādes mākslinieciskais noformējums arī ir pašas Ingas iecere. Visi darbi izkārtoti noteiktā secībā: apmeklētāji, sekojot norādēm, nonāk domājamajā mežā, tad nokļūst jūras varā un noslēdz savu “ceļojumu” vasaras pļavā. Ar dabas tēmu Ingai saistās savas asociācijas, izjūtas, emocijas un pārdzīvojumi, kuri atspoguļoti tieši šajos darbos. Ja meža ainava māksliniecei tuva jau no bērnības, tad jūra – vairāk kā tāds sapnis, jo Ingas dzimtene – Latgale.
Dzimusi Inga 1972. gada 16. decembrī Kārsavā, bet visus savus 50 dzīves gadus aizvadījusi Ludzā. Pēc Ludzas 1. vidusskolas absolvēšanas, māksliniece turpinājusi studēt Latgales amatniecības meistaru skolā Bērzgalē, jo vēlējusies kļūt par mājturības skolotāju. Tur viņa ieguvusi audējas un vizuālās mākslas skolotājas diplomu. Inga ir arī absolvējusi Rēzeknes Augstskolas Pedagoģijas fakultāti. Pēc dažiem gadiem, darbojoties izglītības jomā, Inga nolēma padziļināt savas zināšanas, tāpēc ieguva arī maģistra grādu pedagoģijā. Mākslinieces profesionāla darbība cieši saistīta ar Ludzas izglītības iestādēm. Inga ir strādājusi Ludzas 2. vidusskolā, 10 gadus nostrādājusi pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa”. Novērtējot Ingas ieguldījumu izglītībā, Ludzas novada pašvaldība 2016. gadā viņu nominēja kā “Gada cilvēku izglītībā 2016”. Tagad Inga jau 4 ar pusi gadus vada bērnudārzu “Namiņš”.
Makramē – tas ir Ingas vaļasprieks, ar ko viņa aizraujas pēdējos četrus gadus, bet ar rokdarbiem Inga aizraujas jau no bērnības. Abas viņas vecmammas – Marija un Veronika bija izcilas rokdarbnieces. Marija dzīvoja Rundēnos un viņas mājās stāvēja stelles. Inga spilgti atceras, kā vecmamma auda rakstainus audeklus. Mezglošanas pamatus Ingai ierādīja vectēvs Jānis. Viņš dzīvoja Ludzā un aizrāvās ar makšķerēšanu. Inga kopā ar vectēvu darināja tīklus un palīdzēja salāpīt murdus. Vectēvs Jānis ne tikai parādīja Ingai kā siet mezglus, bet arī iemācīja nopietnu un atbildīgu attieksmi pret darbu. Jānis pēc profesijas bija krāsotājs un bieži nesa uz mājām otas un, kad Inga lūdza vectēvam atļauju ar tām mazliet pagleznot, viņš bieži atbildēja: “Sākumā iemācies mazgāt otas un tikai tad ļaušu gleznot”. Inga uz visu dzīvi ir iegaumējusi vēl vienu vectēva izteicienu: “Nodarbošanās veida maiņa – arī ir atpūta”. Rokdarbu darināšanu Inga neuzskata par darbu, tieši otrādi – pīšanas process ļauj aizmirst par ikdienas satraukumiem un rūpēm un nokļūt uz iedvesmas viļņa. Īstu prieku Ingai rast pašas radītajos rokdarbos ir palīdzējusi mājturības skolotāja Lidija Kravale. Viņas vadībā Inga mezglojusi savu pirmo darbu makramē tehnikā – pūci. Drīz pēc pūces sekoja rotaslietas, puķu podu turētāji un citi darbiņi.
Lai arī mezglošana viņai padevās, taču uz kādu brīdi māksliniece bija atstājusi novārtā šo aizraušanos – studijas, bērnu audzināšana atņēma daudz brīvā laika, un tikai pēdējos 4 gadus viņa atkal sāka nodarboties ar mezglošanu. Muzejā eksponētā izstāde ir Ingas Losevičas pirmā personālizstāde. Novēlam māksliniecei radošus panākumus un aicinām visus apmeklēt izstādi “sajūtu krustcelēs”, kas būs skatāma līdz aprīļa vidum.
Rita Kučāne, LdNM komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītāja
