Šajā sezonā Ludzas novada pašvaldība atsevišķās teritorijās uzsāk videi draudzīgāku apsaimniekošanas pieeju – retāku zāliena pļaušanu. Pilotprojekta ietvaros mazāk izmantotās parku un zaļo zonu teritorijās pļaušana tiks veikta tikai 1–2 reizes sezonā, savukārt aktīvāk izmantotās vietās pļaušanas biežums tiks samazināts.
Šādas pārmaiņas tiek ieviestas ne tikai saimniecisku apsvērumu dēļ, bet arī rūpējoties par dabas daudzveidību, vidi un ilgtspējīgu pašvaldības teritoriju apsaimniekošanu.
Kāpēc tiek samazināta pļaušana?
Bieža zāliena pļaušana samazina augu, kukaiņu un putnu dzīves iespējas. Retāk pļautās teritorijās var attīstīties dažādi savvaļas augi un ziedi, kas ir īpaši nozīmīgi bitēm, tauriņiem un citiem apputeksnētājiem. Tieši apputeksnētāji nodrošina ekosistēmas veselību un ir būtiski arī lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.
Garāka zāle palīdz labāk saglabāt mitrumu augsnē, samazina zemes pārkaršanu un veicina vēsākas vides uzturēšanu karstajās vasaras dienās. Tas ir īpaši svarīgi sausuma periodos.
Tāpat retāka pļaušana ļauj samazināt arī pašvaldības uzturēšanas izmaksas – degvielas patēriņu, tehnikas nolietojumu un darba resursus. Ietaupītos līdzekļus iespējams novirzīt citiem iedzīvotājiem svarīgiem darbiem.
Vienlaikus mazāk pļaušanas nozīmē arī mazāk trokšņa un izmešu, radot patīkamāku vidi gan iedzīvotājiem, gan dabai.
Eiropas pilsētu pieredze
Retāka zālienu pļaušana jau vairākus gadus tiek īstenota daudzviet Eiropā. Piemēram:
- Vācijā un Nīderlandē pilsētās tiek veidotas dabiskās pļavas un savvaļas ziedu teritorijas;
- Dānijā un Zviedrijā parkos tiek atstātas nepļautas zonas kukaiņu un putnu aizsardzībai;
- Apvienotajā Karalistē vairākas pašvaldības piedalās iniciatīvā “No Mow May”, kur pavasarī zāle netiek pļauta, lai palīdzētu apputeksnētājiem;
- Francijā arvien vairāk pilsētu samazina intensīvu zālienu uzturēšanu un pāriet uz dabiskāku apzaļumošanu.
Arī Latvijā arvien vairāk pašvaldību izvēlas videi draudzīgāku teritoriju apsaimniekošanu.
Vai viss paliks neizpļauts?
Nē, pašvaldība arī turpmāk regulāri uzturēs iedzīvotājiem svarīgākās vietas - bērnu rotaļu laukumus, aktīvās atpūtas zonas un centrālās pilsētvides teritorijas. Tāpat kā līdz šim, kārtībā tiks uzturētas gājēju celiņu malas un visas tās vietas, kur nepieciešama laba redzamība un drošība.
Retāk pļautas tiks galvenokārt tās teritorijas, kuras ikdienā izmanto mazāk un kur dabiskāka vide netraucē iedzīvotāju gaitām.
Aicinām uz sapratni
Pārmaiņas pilsētvidē un teritoriju apsaimniekošanā sākumā var šķist neierastas. Taču dabiskāka vide nav nekārtība – tā ir apzināta un videi draudzīga pieeja. Retāka pļaušana palīdz saglabāt dabas daudzveidību, uzlabot vides kvalitāti, samazināt pašvaldības izdevumus, kā arī veidot ilgtspējīgāku un zaļāku novadu.
Aicinām iedzīvotājus izturēties ar sapratni un atbalstu pret šīm pārmaiņām. Kopīgi varam veidot zaļāku, veselīgāku un dabai draudzīgāku Ludzas novadu.