Atceres mītiņā "Gadi nāk un iet, bet šo dienu aizmirst nedrīkstam!", kas šodien, 25. martā, norisinājās Ludzas dzelzceļa stacijā, vietējie iedzīvotāji un novada vadība pieminēja komunistiskā genocīda upurus. Šogad aprit 77 gadi kopš traģiskajām 1949. gada marta deportācijām, kad no savām mājām svešumā tika izvesti vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju – vīrieši, sievietes, bērni un sirmgalvji.
Piemiņas brīdis tradicionāli pulcēja plašu dalībnieku loku – vietējo skolu audzēkņus, pedagogus, jaunsargus un novada iedzīvotājus. Pasākumā piedalījās arī Ludzas novada pašvaldības vadības pārstāvji: domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs un izpilddirektors Sergejs Jakovļevs.
Uzrunājot klātesošos, Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs īpaši vērsās pie jauniešiem. Viņš uzsvēra, ka tieši jaunā paaudze būs tā, kas nodos šo piemiņu tālāk, neļaujot notikušajam izgaist no atmiņas. Viņš pauda gandarījumu par lielo skolēnu un jaunsargu dalību, kas apliecina cieņu mūsu novadnieku likteņiem.
Vienoties kopīgā lūgšanā aicināja Ludzas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīcas priesteris Sergejs Kiričenko. Ar tematisku lasījumu uzstājās Ludzas pilsētas vidusskolas 7. klases audzēknes – Evelīna, Katerīna un Linda, savukārt muzikālo noskaņu pasākumā nodrošināja pūtēju orķestra "Ludza" dalībnieki.
Saskaņā ar Ludzas Novadpētniecības muzeja sniegto informāciju, no Ludzas pilsētas un apriņķa 1949. gada martā kopumā tika izsūtīti 629 iedzīvotāji. Traģiskie notikumi skāra visas novada apkaimes: no Ludzas tika izsūtīti 37 cilvēki, no Kārsavas – 13, no Briģu pagasta – 11, no Ciblas pagasta – 30, no Istras pagasta – 20, no Kārsavas pagasta – 148, no Mērdzenes pagasta – 173, no Nirzas pagasta – 82, no Pasienes pagasta – 9, no Pildas pagasta – 35, no Rundēnu pagasta – 18, no Šķaunes pagasta – 37, bet no Zvirgzdenes pagasta – 58 iedzīvotāji.
Piemiņas brīdis bija kluss, bet spēcīgs apliecinājums tam, ka novadnieku likteņi nav aizmirsti un vēsturiskā atmiņa Ludzas novadā tiek nodota no paaudzes paaudzē.