Trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības azbestu saturošu šīferi var nodot bez maksas

Azbestu saturoši būvniecības materiāli pēc to kalpošanas laika ir bīstami atkritumi, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi. Eksperte norāda – Latvijā slimību statistika neatspoguļo reālo situāciju, jo audzējus identificēt, saistot to ar darba apstākļiem, ir sarežģīti – tie netiek 100% uzskaitīti. Zemais gadījumu skaits nenozīmē, ka problēma nepastāv, jo kontakts ar azbestu saturošiem materiāliem būvniecības nozarē joprojām ir klātesošs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotā informatīvā kampaņa “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!” aicina iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus darbā ar azbestu.

VARAM īstenotās informatīvās kampaņas “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!” ietvaros Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Dr.med Žanna Martinsone uzsver, ka kontakts ar azbestu saturošiem materiāliem būvniecības nozarē joprojām ir aktuāls, it īpaši, ja notiek neplānoti darbi neatbilstošos apstākļos, piemēram, dabas stihijas dēļ, kā tas bija pagājušā gada vasarā, kad krusa sabojāja vecos azbestu saturošos šīfera jumtus. Tāpat azbestu saturošas šķiedras var būt siltumizolācijas, apkures sistēmu ugunsdrošos un citos celtniecības materiālos. Šo iemeslu dēļ ir nepieciešama informācija par drošu darbu ar azbestu, kas pieejama izstrādātajā Rokasgrāmatā darbam ar azbestu saturošiem atkritumiem. 

Pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” tematiskajā pielikumā “Azbests”* secināts, ka Latvijā ir grūti noteikt saikni starp personai konstatēto ļaundabīgo audzēju un personas profesiju (darba vides faktoriem), jo netiek izpētīti audzēju cēloņi saistībā ar azbesta iedarbību, tādējādi konkrētā slimība netiek reģistrēta kā arodslimība. Ž.Martinsone norāda, ka slimību statistika Latvijā neatspoguļo reālo situāciju, jo audzējus identificēt, saistot to ar darba apstākļiem, ir sarežģīti – tie netiek 100% uzskaitīti. Taču, ja gadījumu skaits ir zems, tas nenozīmē, ka problēma nepastāv, jo pasaulē azbesta saistība ar ļaundabīgiem audzējiem, tai skaitā mezoteliomu ir sen zināma un pierādīta.

Organizējot un veicot azbestu saturošu materiālu demontāžas darbus savā mājsaimniecībā un nododot būvgružu atkritumu apsaimniekotājiem, ir būtiski ievērot darba drošības noteikumus. Lūk, pieci svarīgākie noteikumi, kas jāievēro, lai neapdraudētu savu veselību un vidi.

1. Sagatavojies darbam! 

Nodrošini, lai darbu veikšanas vietā neatrastos nepiederošas personas, sevišķi bērni. Darbu veikšanas vieta jānorobežo ar brīdinošo lentu vai citādi jāinformē blakus esošās personas par plānotajiem darbiem.

2. Atbilstoši saģērbies!

Arī apģērbam jābūt piemērotam darbam ar bīstamiem atkritumiem – jālieto respirators P3, cimdi, ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas virsvalku, ērtus un viegli mazgājamus apavus. Pirms darba uzsākšanas azbestu saturošus materiālus un apģērbu vēlams nosmidzināt ar ūdeni, lai mazinātu putekļu izplatību gaisā. Ja azbestu saturoša termoizolācijas materiāla demontāža paredzēta slēgtās telpās, ieteicams lietot pilnu sejas aizsargmasku un motorizētu gaisa padevi, kas nodrošina nepārtrauktu tīra gaisa pieplūdumu.

3. Uzmanies, lai azbesta šīferis nesalūst!

Lai azbestu saturošu materiālu demontāžas vai savākšanas norises laikā nepieļautu tā sadrumstalošanos, piemeklē darbam atbilstošus instrumentus. Veicot darbu, raugies, lai azbestu saturošie materiāli tiktu demontēti pēc iespējas veselā veidā, neradot putekļus. Salauztas un bojātas azbesta šķiedras putekļu veidā nonāk gaisā, augsnē un ūdenī, radot nopietnus draudus veselībai un videi. Tāpat vērts apsvērt, vai laikapstākļi darbam ir piemēroti, jo vējš un nokrišņi var palielināt piesārņojuma izplatības risku.

4. Strādā atbildīgi!

Demontēto šīferi vai citus liela izmēra azbestu saturošus materiālus uzreiz pēc noņemšanas novieto uz transportēšanai piemērotas platformas (piemēram, koka paletes, uz kuras uzklāj plēvi dubultā kārtā). Pēc azbestu saturošu izstrādājumu novietošanas uz transportēšanai paredzētās platformas, azbesta atkritumus notin ar plēvi dubultā kārtā. Savukārt smalkie azbestu saturošie materiāli jāievieto “big bag” dubultajos maisos un jāaizsien, nodrošinot, ka tie nevar izbirt.

Svarīgi atcerēties, ka darba procesā radušos putekļus nedrīkst slaucīt ar birsti. Tie ir jāsavāc ar mitru salveti vai drānu, vai jāizmanto putekļsūcējs ar HEPA filtru, kas aiztur mikroskopiskas daļiņas, ieskaitot azbesta šķiedras, tādējādi izvairoties no riska azbesta putekļus ieelpot un izplatīt vidē. Veicot darbu ir kategoriski aizliegts smēķēt.

5. Sakop teritoriju!

Pēc atkritumu iesaiņošanas un sagatavošanas transportēšanai, beidzot darbu, jāsakopj teritorija, kārtīgi jānomazgā rokas un seja. Savukārt darbā izmantotais apģērbs, cimdi un pretputekļu aizsardzības līdzekļi ir jāiesaiņo pie nododamajiem, bīstamajiem azbestu saturošajiem atkritumiem.

Azbestu saturošie būvniecības materiāli jānodod atkritumu apsaimniekotājam, iepriekš vienojoties par pieņemšanas kārtību, laiku un pakalpojuma apmaksu vai ar personīgā lietošanā esošu transportlīdzekli (piekabe, kravas automašīna u.c.) jānogādā uz atkritumu apsaimniekošanas poligonu apglabāšanai. Lai noskaidrotu, kur var nodot šāda veida atkritumus, meklē informāciju vietnē skiroviegli.lv, sazinies ar savu pašvaldību, tuvumā esošo poligonu vai šķirošanas laukumu.

* Eiropas Sociālā fonda projekts “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001.

Informācija sagatavota LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros, kas ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras.

Šī informācija atspoguļo tikai LIFE Waste To Resources IP projekta viedokli un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra neatbild par to, kā tiek izmantota šeit paustā informācija.

PAPILDU INFORMĀCIJAI:
Laila Pastare
Kampaņas "Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!" vadītāja
“Olsen+Partners” projektu vadītāja
Tel. +371 26188407
E-pasts: laila.pastare@olsen.lv

Lai gan azbestu saturošu materiālu ražošana, izplatīšana tirgū un lietošana Eiropas Savienībā (ES) jau vairākus gadu desmitus ir aizliegta, un azbestu saturoši atkritumi ir klasificēti kā bīstami atkritumi, tie joprojām ir plaši sastopami Latvijas mājsaimniecībās. Aplēsts, ka Latvijas mājsaimniecībās šīfera jumtu kopējais apjoms ir apmēram 1 miljons tonnu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās informatīvās kampaņas “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!” ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti atbildīgi atbrīvoties no mājsaimniecībā esošajiem azbestu saturošiem materiāliem un nodot atkritumus apglabāšanai poligonos. 

Cik daudz azbestu saturoša šīfera ir Latvijā? 

VARAM 2023. gada izvērtējumā par azbestu saturošu atkritumu apjomu Latvijas pašvaldībās, to apsaimniekošanas nepieciešamību un potenciālā atbalsta apmēra noteikšanu mājsaimniecībām secināts, ka Latvijā uz ēku jumtiem ir ap 1 miljons tonnu azbestu saturoša šīfera. Pierīgas pašvaldībās šīfera jumtu apjoms ir līdz aptuveni 10 tūkst. tonnām, savukārt citos novados un Latvijas lielākajās pilsētās šīfera jumtu apjoms sasniedz pat 40 tūkst. tonnu. Vislielākais šīfera jumtu apjoms ir Rīgā un Dienvidkurzemes novadā, sasniedzot attiecīgi ap 49 un 53 tūkst. tonnu. Šīfera jumta īpatsvars, kas sedz dzīvojamās mājas, ir līdzīgs visās pašvaldībās (ar atsevišķiem izņēmumiem) – ap 60% ir attiecināmi uz nedzīvojamām mājām, ap 40% ir attiecināmi uz dzīvojamām mājām.1  

Azbests joprojām ir plaši sastopams Latvijas mājsaimniecībās uz dzīvojamo māju, saimniecības un ražošanas ēku jumtiem, un labā stāvoklī joprojām var uz jumtiem palikt. Nereti azbests sastopams arī kā siltumizolācijas materiāls padomju laikā būvētajās ēkās siltummezglu izolācijai, ūdensvados vai kā azbestcements izmantots ēku apmetumā.  

Kas ir azbests? 

Azbests ir dabā sastopams silikātu minerāls, un tā izmantošanas vēsture sniedzas 4500 gadu senā pagātnē. Attīstoties rūpniecībai, tika atzinīgi vērtētas tā fizikālās īpašības – mehāniska izturība, elastība, termiska noturība, salizturība, ugunsdrošība un plašas pielietojuma iespējas, turklāt tas bija salīdzinoši lēts. Tikai pēc tam, kad azbestu saturoši materiāli jau bija plaši izmantoti visā pasaulē, tika novērota tā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību. Par azbesta kancerogēnajām īpašībām zinātnieki sāka brīdināt līdz ar modernās Rietumu pasaules industrializācijas uzplaukumu.  

Jau vairākus gadu desmitus azbestu saturošu materiālu ražošana, izplatīšana tirgū un lietošana Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegta, un azbestu saturoši atkritumi ir klasificēti kā bīstamie atkritumi. Tos ir aizliegts likt kopā ar sadzīves vai citiem atkritumiem un tie ir jānodod apglabāt tikai atkritumu apsaimniekošanas poligonos, lai nepiesārņotu gaisu, augsni un gruntsūdeņus ar azbesta kancerogēnām vielām, kas var nonākt cilvēka organismā un izraisīt nopietnas saslimšanas, piemēram, audzēju. 

Kāda ir azbesta ietekme uz vidi un cilvēku veselību? 

Būvmateriālu, kuru sastāvā ir azbests, stāvoklis laika gaitā pasliktinās nolietojuma vai erozijas dēļ un var apdraudēt cilvēka veselību būvju un ēku demontāžas darbos, kā arī pēc to nonākšanas atkritumu apritē. Azbesta šķiedras ir ļoti smalkas, tām ir kristāliska struktūra, un tieši tās ir bīstamas veselībai, jo putekļu veidā tās var nokļūt elpceļos. Nonākot plaušās, tās paliek plaušu audos un gadu gaitā var izraisīt ļoti nopietnas un nāvējošas slimības, arī onkoloģiskas saslimšanas. Savukārt, nokļūstot uz ādas, azbesta šķiedras var radīt kairinājumu vai alerģiju. Slimību slēptais periods ilgst no 10 līdz 40 gadiem, tāpēc azbesta iedarbībai pakļautam cilvēkam būtu regulāri jāveic plaušu izmeklējumi, lai savlaicīgi uzstādītu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu. 

Daži no azbestu saturošiem materiāliem (piemēram, šīferis, azbestu saturošs linolejs un izolācijas materiāli) ir viegli uzliesmojoši. Šādu viegli uzliesmojošu materiālu degšanas procesā izdalās azbesta šķiedras, kas nonāk gaisā un rada vides piesārņojumu.  

Ņemot vērā azbesta kaitīgo un kancerogēno ietekmi, veselības un vides speciālisti mudina Latvijas iedzīvotājus atbildīgi atbrīvoties no mājsaimniecībā esošiem azbestu saturošiem izstrādājumiem un nodot atkritumus apglabāšanai poligonos. Informācija par drošu darbu ar azbestu ir pieejama VARAM izstrādātajā Rokasgrāmatā darbam ar azbestu saturošiem atkritumiem. 

Par iespējām nodot azbestu saturošus atkritumus var uzzināt vietnē skiroviegli.lv vai savā pašvaldībā. 

Informācija sagatavota LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros, kas ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras. 

Šī informācija atspoguļo tikai LIFE Waste To Resources IP projekta viedokli un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra neatbild par to, kā tiek izmantota šeit paustā informācija. 

Infografikas:

PAPILDU INFORMĀCIJAI:
Laila Pastare 
Kampaņas "Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!" vadītāja 
Tel. +371 26188407 
E-pasts: laila.pastare@olsen.lv