Publicitātes attēls
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Ludzas novada pašvaldība ir saņēmusi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorisko izmeklējumu rezultātus par šā gada jūnijā konstatēto pieaugušo zandartu bojāeju Lielajā Ludzas ezerā.

Pēc sākotnējās informācijas ezerā tika konstatēti aptuveni 30 nobeigušies pieauguši zandarti, kuru svars bija no 3 līdz 5 kilogramiem. Lai noskaidrotu iespējamos bojāejas cēloņus, Ludzas novada pašvaldība organizēja ūdens kvalitātes un zivju laboratoriskās analīzes, kuras veica institūta "BIOR" speciālisti.

Veiktās izmeklēšanas ietvēra ūdens fizikāli ķīmisko analīzi, parazitoloģisko, bakterioloģisko, patologanatomisko un histoloģisko izmeklēšanu.

Nav konstatēts viens konkrēts bojāejas cēlonis

BIOR speciālistu secinājumi liecina, ka viens konkrēts iemesls, kas izskaidrotu vairāku pieaugušu zandartu bojāeju, nav konstatēts. Pamatojoties uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, eksperti secina, ka, visticamāk, bojāeju izraisījusi vairāku faktoru vienlaicīga mijiedarbība.

Histoloģiskajā izmeklēšanā zivīm konstatēti iekaisuma procesi žaunās, ādā un sirdī, tomēr tie nav raksturīgi kādam vienam konkrētam slimības ierosinātājam. Bakterioloģiskajā izmeklēšanā zivju slimību izraisošās baktērijas netika konstatētas, savukārt histoloģiskajā izmeklēšanā netika atrasti arī specifiski parazīti vai vīrusu izraisīti bojājumi, lai gan virusālu ierosinātāju klātbūtni pilnībā izslēgt nav iespējams.

Ūdens kvalitāte neliecina par akūtu piesārņojumu

Veiktās ūdens analīzes neliecina par akūtu ūdens piesārņojumu vai toksisku vielu klātbūtni.

Lai gan izšķīdušā skābekļa saturs ūdenī bija 5,3 mg/l, kas ir zem optimālā līmeņa plēsīgajām zivīm, tas nav uzskatāms par kritiski zemu. Vienlaikus augstā ūdens temperatūra palielina zivju vielmaiņas intensitāti un skābekļa patēriņu, savukārt organisko vielu sadalīšanās procesi, īpaši nakts un agrās rīta stundās, var izraisīt īslaicīgas skābekļa koncentrācijas svārstības ūdenstilpē.

Analīzēs netika konstatēts paaugstināts kopējā fosfora, kopējā slāpekļa, amonija, nitrītu vai nitrātu saturs, savukārt hlorofila-a koncentrācija un pH rādītāji atbilda raksturīgām vērtībām attiecīgajā periodā.

Konstatēti parazīti, taču tie vieni paši bojāeju neizskaidro

Parazitoloģiskajā izmeklēšanā vienam zandartam tika konstatētas vairākas parazītu sugas, tostarp Rhipidocotyle spp., Ergasilus sieboldi, Tylodelphys clavata, Raphidascaris acus un dēles.

BIOR speciālisti norāda, ka parazītu klātbūtne kombinācijā ar paaugstinātu ūdens temperatūru un pazeminātu izšķīdušā skābekļa koncentrāciju var radīt papildu fizioloģisko slodzi zivju organismam un samazināt to spēju pielāgoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem. Tomēr ar vienas zivs izmeklēšanu nepietiek, lai secinātu, ka tieši parazīti bijuši galvenais bojāejas cēlonis.

Nepieciešami turpmāki pētījumi

BIOR savā atzinumā uzsver, ka, lai precīzi noteiktu bojāejas cēloni, nepieciešama plašāka izmeklēšana, analizējot vairākus slimus un nesen nobeigušos zandartus, kā arī veicot virusoloģiskos, toksikoloģiskos un citus laboratoriskos pētījumus, vienlaikus izvērtējot arī apkārtējās vides faktorus.

Ludzas novada pašvaldība turpina regulāri uzraudzīt situāciju Ludzas novada esošajos ezeros. Šobrīd jauni pieaugušu zandartu bojāejas gadījumi nav konstatēti, kas liecina, ka masveida bojāeja ir beigusies. Pašvaldība arī turpmāk sekos ūdens kvalitātes rādītājiem un zivju resursu stāvoklim, nepieciešamības gadījumā organizējot papildu izmeklējumus un sadarbojoties ar kompetentajām institūcijām. Vienlaikus iedzīvotāji tiek aicināti arī turpmāk ziņot par gadījumiem, ja ezeros tiek pamanītas nobeigušās zivis, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams operatīvi veikt papildu izmeklējumus.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Pašvaldība Vide