Kārsavā atdzīvojas dzelzceļa stāsti krāsās, atmiņās un liecībās
Foto: Nikolajs Mortukāns

2025. gada 19. novembrī Kārsavas kultūrvēstures centrā “Līču mājas” norisinājās pasākums “Dzelzceļa stāsti krāsās, atmiņās un liecībās”. Tā iecere radās, savijoties vairākiem zīmīgiem notikumiem, kas šim novadam un tā ļaudīm ir īpaši nozīmīgi.

Jau februārī tika atklāta mūsu pusei tik nozīmīgo pētījumu “Kārsavas stāsti” trešā grāmata – “Kārsavas-Maltas dzelzceļa stāsti”, kurā Ineta Zelča Sīmansone apkopojusi gan vēsturnieku pētījumus, gan šajā posmā esošo ēku un infrastruktūras fotogrāfijas. Grāmatas sirdi veido šī dzelzceļa posma darbinieku un iedzīvotāju atmiņu stāsti — dzīvas, ainaviskas liecības par ikdienu pie sliedēm un cilvēkiem, kas dzelzceļu izdzīvojuši no iekšpuses.

Šogad Kārsavas stacijai aprit 165 gadi, kopš tās atvēršanas. Šī jubileja bija kā aicinājums vēlreiz šķirt grāmatas lappuses kopā ar autori un klātesošajiem, kopīgi atskatoties uz izmaiņām, kas šajā laikā notikušas gan stacijā, gan apkārtējā ciemā. Pasākuma laikā dalījāmies atmiņās, pārdomās un emocionālajos pavedienos, kas joprojām savieno cilvēkus ar šo vietu.

Pasākumam krāsas piešķīra mākslinieces Gitas Palmas gleznu izstāde “Dzelzceļa stāsti”, kur redzamas staciju būves un  vilcieni dažādās sadzīves ainās vai lauku ainavās. Māksliniece pastāstīja par to, kā glezniecībā kļuvusi par “vilcienu meiteni”, kā arī par personīgo saikni ar Kārsavas pusi. Izstāde kultūrvēstures centrā būs aplūkojama līdz pat gada nogalei.

Kārsavā atdzīvojas dzelzceļa stāsti krāsās, atmiņās un liecībās
Foto: Nikolajs Mortukāns

Neizdzēšama novada kultūras daļa ir Bozovas ciema etnogrāfiskais ansamblis, kas šogad nosvinēja 45 gadu jubileju. Jau kopš tālajiem 70. gadiem dalība ansamblī bijusi ne tikai vaļasprieks, bet arī apliecinājums latgaliskumam, cieņai pret dzimto zemi, valodu un tradīcijām. Ilgus gadus ansambli vadīja Latvijā pazīstamā teicēja Veronika Stafecka, bet šodien to turpina viņas mazmeita Agnese Medne, vienkopus pulcējot vairākas dziedošās paaudzes.

Dziesmas mijās ar klātesošo stāstiem par dzīvi dzelzceļa tuvumā, ļaujot atgriezties bērnības ainavās, skaņās un sajūtās — tajās, kur vilciena svilpe bija dienas ritma pulss.

Paldies dalībniekiem un viesiem par sirsnību un stāstiem. Īpašs paldies Igoram Popovičam par ekspozīcijas papildināšanu ar vērtīgiem, dzelzceļa vēsturi raksturojošiem priekšmetiem.

Saistītas tēmas

Sabiedrības līdzdalība Kultūra