Šī gada augusta beigās projektam “Automatizētas robežu uzraudzības infrastruktūra” tika piešķirts papildu finansējums 21 405 416 eiro apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums ir 16 054 062 eiro, bet valsts budžeta finansējums – 5 351 354 eiro.
Organizējot un atbalstot nelikumīgās migrācijas plūsmas Eiropas Savienības dalībvalstu virzienā, Krievijas un Baltkrievijas sadarbības hibrīdoperāciju īstenošanas ietvaros, īpaši svarīga ir savlaicīga iespējamo provokāciju novēršana un robežuzraudzības spēju pastiprināšana. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu prakse liecina, ka instrumentalizētās migrācijas plūsmas jebkura brīdī var tikt novirzītas arī uz Latvijas–Krievijas robežas posmiem, radot papildu apdraudējumu Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas drošībai. Tieši tāpēc šis papildfinansējums tiks novirzīts aptuveni 60 km garā Latvijas–Krievijas robežas posma izbūvei ar mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, paralēli turpinot darbus Latvijas–Baltkrievijas sauszemes robežas posmā
Darbi uz Latvijas–Krievijas robežas posma tiks uzsākti tuvākajā laikā, un to pabeigšana plānota 2026. gada nogalē. Piešķirtā papildu finansējuma ietvaros tiks izveidota viedās robežuzraudzības infrastruktūra — visaptverošs perimetra uzraudzības tehnoloģiskais risinājums, kas darbojas kā vienota un savstarpēji savienota sistēma, nodrošinot nepārtrauktu, reāllaika un uzticamu konkrētā posma robežas uzraudzību.
“Pašreiz pilnā sparā notiek tehnoloģisko risinājumu izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kas dod pozitīvus rezultātus arī kaimiņvalstīs, un ar šiem risinājumiem mēs redzēsim visu robežu. Papildu finansējums ļaus izveidot vienotu un modernu robežas uzraudzības sistēmu arī Latvijas–Krievijas robežas posmā,” uzsver Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.
Līdz 2026. gada beigām tiks izbūvēta visa tehnoloģiskā infrastruktūra uz Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas valsts robežas — gan projekta, gan valsts budžeta finansējuma ietvaros. Pilnībā noslēdzot projekta īstenošanu, 2027. gada nogalē Valsts robežsardze iegūs mūsdienīgu, ar tehnoloģiskiem risinājumiem stiprinātu robežas uzraudzības sistēmu — Latvijas–Baltkrievijas sauszemes robežu 172,9 km garumā un aptuveni 60 km garu Latvijas–Krievijas robežas posmu, kas nodrošinās nepārtrauktu un uzticamu robežas uzraudzību, minimizēs hibrīdās karadarbības apdraudējumu, garantēs spēju operatīvi reaģēt reāllaikā uz nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, kā arī ietvers atjaunotus un modernizētus ne mazāk kā 37 novērošanas un sakaru torņus, uzlabojot gan to tehnisko stāvokli, gan darbības efektivitāti. Šis pasžākumu komplekss ļaus efektīvāk izmantot personāla resursus, paaugstinās kontroles un reaģēšanas spējas pierobežā, stiprinās likumpārkāpumu novēršanas, profilakses un atklāšanas kapacitāti, uzlabos vietējo iedzīvotāju drošību un dzīves kvalitāti, sniedzot būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības drošības stratēģijas īstenošanā un kļūstot par drošības garantu visai ārējai sauszemes robežai
Projektu īsteno Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un Nodrošinājuma valsts aģentūru Finansiāla atbalsta instrumenta “Robežu pārvaldībai un vīzu politikai” ietvaros, kura vadošā iestāde Latvijā ir Iekšlietu ministrija.
Projekta kopējās izmaksas ir 117 364 047 eiro (88 023 036 eiro fonda finansējums, 29 341 011 eiro no valsts budžeta).
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība
Par publikācijas saturu atbild Valsts robežsardze
#ESfondi, #EUFunds #EUinmyregion, #InvestEU, #ESfondiDROSIBA