Aizsardzības ministrija valsts drošības stiprināšanai no pierobežas iedzīvotājiem plāno atsavināt līdz 2000 ha lielu platību, kas turpmāk kalpos Latvijas drošības pilnveidošanai un pretmobilitātes šķēršļu izveidei. Šobrīd NBS izstrādā potenciāli atsavināmo nekustamo īpašumu sarakstu, savukārt likumprojekts “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums” ir apstiprināts Latvijas Republikas Ministru kabinetā (MK) un iesniegts Saeimā. Tā kā likums vēl nav pieņemts, likumprojektā ir iespējamas izmaiņas. Pēc lēmuma pieņemšanas īpašniekiem ir jāgaida, kad ar viņiem sazināsies Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC), lai koordinētu turpmākās darbības. Plānots, ka prioritāri atsavināmo nekustamo īpašumu īpašnieki tiks apzināti līdz 2026. gada 1. janvāri
Kā norāda Aizsardzības ministrijas pārstāvji, nekustamo īpašumu atsavināšana no privātpersonām tiks veikta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā, īpašniekiem izmaksājot atlīdzību bezskaidras naudas norēķinu veidā vai izmantojot citu kompensācijas veidu. Atlīdzības noteikšanai tiks piesaistīts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs un iesaistīts konkrētā īpašuma īpašnieks.
Šobrīd plānots, ka austrumu robežas stiprināšanas un pretmobilitātes pasākumu ieviešana aptvers sešas austrumu pierobežas pašvaldības – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadu. Ar NBS vajadzībām nepieciešamo zemes gabalu īpašniekiem notiks individuāla saziņa, tiklīdz būs pieņemts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums, un būs saņemta Ministru kabineta atļauja atsavināšanas uzsākšanai, taču vispārīgiem jautājumiem ir izveidots informatīvs tālrunis - 28753000.
Katrs atsavināšanas gadījums tiks izskatīts un risināts individuāli, un zemju īpašniekiem šobrīd iesaka nesteigties ar īpašumu pārdošanu, īpaši vēlams uzmanīties, lai nekļūtu par pārpircēju upuri, kuri jau šobrīd piedāvā steidzami atpirkt zemes gabalus pierobežā par ievērojami zemākām cenām. Aizsardzības ministrija aicina pierobežā esošo zemju īpašniekus ļoti kritiski izvērtēt šādus piedāvājumus, kā arī uzsver, ka aizdomīgākos zemju pārpirkšanas piedāvājumus izvērtēs valsts drošības dienesti.
Zemes gabali daudzos gadījumos netiks atsavināti pilnībā, to noteiks NBS taktiskie plāni, attiecīgi var būt nekustamie īpašumi, no kuriem tiks atsavināta tikai noteikta daļa. Tāpat uz nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem uz laiku līdz to atsavināšanai var tikt nodibināts servitūts, lai būtu iespējams ātrāk īstenot pretmobilitātes pasākumus.
Atsavināmo nekustamo īpašumu īpašniekiem būs iespēja iesaistīties atlīdzības noteikšanā, iesniedzot dokumentus, kas raksturo nekustamo īpašumu, tā sastāvu, komunikācijas, labiekārtojumu u.tml. un iespējamos zaudējumus, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojekts paredz, ka nepieciešamības gadījumā atsavināmajos zemes gabalos tiks veikta arī koku un krūmu ciršana, un plānots, ka šos darbus veiks akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, savukārt koku vērtība tiks ieskaitīta kopējā atlīdzības apmērā. Ja īpašnieks ir saņēmis koku ciršanas atļauju, privātpersonai ir tiesības pašai organizēt koku ciršanu taču tas jāveic trīs mēnešu laikā pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas. Šādā gadījumā nekustamā īpašuma novērtēšana tiks veikta pēc šo koku izciršanas.
Atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu.
Novērtējot nekustamo īpašumu, tā vērtējumā norāda un analizē visu informāciju, kas raksturo nekustamo īpašumu, tai skaitā nekustamā īpašuma īpašnieka sniegto informāciju.
Atsavināmā nekustamā īpašuma novērtēšanu veic sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Vērtētājs nosaka tirgus vērtību atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai. Novērtēšanas metodi (salīdzināmo darījumu pieeju, izmaksu pieeju, ienākumu pieeju u.tml.) nosaka vērtētājs, atbilstoši standartam izvēloties piemērotāko metodi, pamatojoties uz nekustamā īpašuma sastāvu, pašreizējo izmantošanu, funkcionālo nozīmi u.tml.. Katrs novērtējums satur vērtētāja pamatojumu izvēlētai metodei.
Kā ziņots iepriekš, 17. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu.
Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. Primāri tiek veidotas pretmobilitātes materiālu noliktavas netālu no būtiskākajām transporta artērijām, kā arī pastiprināta esošā Valsts robežsardzes infrastruktūra. Latgalē pie Krievijas un Baltkrievijas robežas ir izveidotas inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu – Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” u.c.
Tādas pašas resursu novietnes tiks izveidotas arī Vidzemē. Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas. Tiek veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana, lai ierobežotu transporta kustību pierobežā. Turpinās 400km garās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.