Attēls

Latvijas iedzīvotājus satrauc atkritumu apsaimniekošanas tarifu kāpums, bet tikai piektā daļa zina, kā samazināt rēķinu. Bioloģiskie atkritumi ir bioloģiski noārdāmi šāda veida atkritumi:

  • dārzu vai parku atkritumi;
  • mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības telpu pārtikas un virtuves atkritumi;
  • citi tiem pielīdzināmi pārtikas ražošanas atkritumi, piemēram, virtuves pārtikas atkritumi, dārzeņu un augļu atkritumi, tējas, kafijas biezumi, veci augi, puķes, nopļauta zāle, koka lapas, zariņi u.tml.

Latvijā aptuveni puse no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski sadalāmie sadzīves atkritumi. Tie ir organiskie atkritumi, kuru sadalīšanās procesus dabā nodrošina mikroorganismu darbība. Bioloģiskos atkritumus kompostē sadzīves atkritumu poligonos vai vietās, kuras speciāli ierīkotas bioloģisko atkritumu kompostēšanai.

Pārtikas atkritumu dalīta savākšana uzlabo teritorijas vides stāvokli, sabiedrisko drošību un veselības apstākļus darba vidē. Pārtikas atkritumi kopējā nešķiroto atkritumu konteinerā rada nepatīkamu smaku, pievelk grauzējus un kukaiņus, tādēļ tie jāuzglabā noslēgtos, necaurlaidīgos, izturīgos un atkārtoti lietojamos konteineros. Atsevišķi apsaimniekojot šādus atkritumus, to savākšanas vietās iespējams izvairīties no sadzīves atkritumu konteineru noplūdes un smakas.

Pārtikas atkritumiem ir liels vietējais pārstrādes un patēriņa potenciāls. Tos kompostējot, varēja iegūt organisko mēslojumu, ar kuru var uzlabot augsnes auglību un struktūru, kā arī samazināt vajadzību pēc papildu mēslojuma un pesticīdiem. Pārtikas atkritumus var izmantot biogāzes (biometāna) ražošanai, ko patērē gan transporta, gan enerģētikas sektors.

Ludzas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 18/2021 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Ludzas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā” nosaka, ikvienam atkritumu radītājam ir pienākums iesaistīties Ludzas novada pašvaldības organizētajā atkritumu savākšanas sistēmā, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, savākt un nogādāt visus atkritumus tiem paredzētajās vietās, kā arī apmaksāt atkritumu apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus. Līgumā jāparedz izvest atkritumus:

  1. vasaras periodā (1. maijs – 31. oktobris) – pilsētas teritorijā- ne retāk kā 2 (divas) reizes mēnesī, bet lauku teritorijā- ne retāk kā 1 (vienu) reizi mēnesī;
  2. ziemas periodā (1. novembris – 30. aprīlis)- pilsētas teritorijā- ne retāk kā 1 (vienu) reizi mēnesī, bet lauku teritorijā- ne retāk kā 1 (vienu) reizi 2 (divos) mēnešos.

Lūdzam Jūs rast iespēju aizpildīt aptaujas anketu informācijas apkopošanai.

Anketu varat aizpildīt līdz šī gada 14.martam,

Līdz šī gada 14.martam anketu var aizpildīt:

Informāciju sagatavoja Nekustamā īpašuma pārvaldības nodaļas
vides inženieris Eduards Seņkovs