16. jūlijā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji Opoļu robežapsardzības punktā tikās ar pierobežas pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu Baltijas aizsardzības līnijas un austrumu robežas stiprināšanas pasākumus, kā arī Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu.
“Viens no vizītes mērķiem bija sniegt pašvaldību vadītājiem ieskatu pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektā, kas pašreizējā redakcijā paredz pretmobilitātes pasākumu veikšanu paralēli austrumu robežas stiprināšanai nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanas procesam, lai paātrinātu robežas stiprināšanas darbus,” norāda A. Puriņš.
Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas tikās ar Daugavpils, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Alūksnes un Smiltenes pašvaldību pārstāvjiem.
Reģionālās vizītes laikā pašvaldības pārstāvji tika informēti par aizsardzības jomas aktualitātēm un prioritātēm – Krievijas militārajām aktivitātēm, tostarp mācību “Zapad 2025” ietvaros, Baltijas aizsardzības līnijas projekta realizāciju un Austrumu robežas militārās attīstības plāniem, atbalsta turpināšanu Ukrainai, sabiedroto klātbūtni, izstāšanos no Otavas konvencijas un aizsardzības nozares plāniem attiecībā uz industrijas attīstību, informācijas telpas stiprināšanu un citām jomām.
Tikšanās laikā pašvaldību pārstāvji pie valsts sekretāra vērsās ar dažādiem civilās aizsardzības jautājumiem, kurus pārrauga Iekšlietu ministrija, kas ietver patvertņu izbūvi un evakuāciju, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu pašvaldību civilajiem darbiniekiem, kas nodrošina kritiskās funkcijas. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs informēja, ka nepieciešams veikt normatīvo aktu grozījumus, ja pašvaldības ir identificējušas vajadzību pēc militāra līmeņa individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, jo pašreiz pašvaldībām nav tādu iespēju šāda veida individuālo ekipējumu iegādāties. Tikšanās laikā pašvaldības norādīja uz nesamērīgajām “zaļā kursa” prasībām pašvaldību transporta nodrošinājuma iepirkumos, liekot tām iepirkt elektriskos autobusus, kuriem pašvaldībā nav nepieciešamās infrastruktūras, savukārt šoferiem jāmēro garas distances, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu mācību iestādēs. Tāpat pašvaldības šajā jautājumā norāda uz iespējamajiem izaicinājumiem šo transportu izmantošanai krīzes apstākļos.
